Saulains maizes kafejnīcas stūrītis ar terasi

EAN Square ēkas ārpuse un stāvvieta

Seollal rītā, pirms došanās pie radiniekiem no abām ģimenes pusēm, man palika brīvs brīdis, un es domāju, kur aiziet. Tā nu paņēmu telefonu un pameklēju “kafejnīca Čhondžu”. Paskatījos dažādus variantus, un acīs uzreiz iekrita Ean Terrace Cafe. Pēc bildēm izskatījās, ka vieta ir patiešām liela un arī noskaņa šķita laba. Svētku laikā daudzas vietas mēdz būt ciet, bet te bija rakstīts, ka strādā, tāpēc nolēmu braukt uzreiz. Godīgi sakot, es gaidīju, ka svētkos kafejnīcā būs cilvēku jūra, bet, kad ierados, bija pat pārsteidzoši mierīgi. Nu jā — tajā laikā daudzi droši vien mājās taisa svētku sveicienus un paklanās, tāpēc tas ir loģiski. Pateicoties tam, es varēju nesteidzīgi izstaigāt visu un kārtīgi apskatīties. Un tagad pastāstīšu pavisam atklāti, vai šī “Čhondžu populārā lielā kafejnīca” tiešām ir tik laba.

Nonākot klāt, mērogs bija vēl iespaidīgāks, nekā biju iedomājusies. Sākumā domāju, ka tā būs vienkārši lielāka rajona kafejnīca, bet izrādījās, ka visa ēka ar milzīgu uzrakstu “EANSQUARE” ir EAN Square. Pie ieejas karājās baneris “WELCOME” ar tekstu par laipnu sagaidīšanu, un uzreiz var pamanīt stāvvietu, kas ieiet pašā ēkas iekšpusē. Pat pēc stāvvietas izmēra vien ir skaidrs, ka šī nav “parasta kafejnīca”. Vēlāk uzzināju, ka šeit nav tikai kafejnīca — tajā pašā kompleksā darbojas arī kāzu zāle un restorāns, tātad tāds kā daudzfunkcionāls kultūras telpu komplekss. Tāpēc stāvvietu vietas ir plaši paredzētas pat 2. un 3. stāvā, un pat svētkos man nebija nekādu bažu par to, kur atstāt auto.

Ean Terrace Cafe ieeja un maiznīcas “maršruts”

Uzkāpjot 4. stāvā un ieejot iekšā, pirmais, kas uzreiz piesaistīja skatienu, bija maiznīcas vitrīnas. Griestos mierīgi karājās apaļas lampas, bet caur lielajiem stikliem iekšā lija dabīgā gaisma, tāpēc visa telpa šķita super gaiša. Izkārtojums te ir diezgan neparasts: parasti kafejnīcās uzreiz redzi leti vai maizītes ir kaut kur pa vidu. Bet te viss ir tā, ka vispirms tu izstaigā gar maiznīcas stendu, visu apskati, un tikai pēc tam nonāc pie kases. Tātad maršruts, kas tevi “iedabū” maizītēs vēl pirms pasūtījuma. Godīgi — man šāds risinājums patīk. Tu ej pasūtīt kafiju, bet pa ceļam acis pašas skrien uz maizītēm, un pat ja biji nolēmusi neko nepirkt, roka sāk vilkties pēc paplātes. Labajā pusē vēl varēja pamanīt arī fotostūrīti, kas saistīts ar kāzu zāli, un kopumā viss izskatījās tīrs, moderns un gaumīgs.

Maiznīcas vitrīna tuvplānā

Pieejot tuvāk, redzēju, ka ieliektajā stikla vitrīnā maizītes ir saliktas tik blīvi, ka acis griežas. Bet tas vēl nav viss — otrā vitrīnas pusē arī bija diezgan daudz. Ja tev patīk maizītes, šeit tiešām var justies laimīgs. Izvēle ir milzīga, viss izskatās svaigs, un uzreiz gribas paņemt “to, to un vēl to”.

Ean Terrace “signature” maizīšu izlase

Kruasāni un olu tartes

Kruasāni bija tikko izlikti uz atdzesēšanas režģa. Slāņi izskatījās dzīvi un kraukšķīgi, vai ne? Un tas svaigi ceptas maizes spīdums — ļoti kārdinoši.

Blakus kruasāniem stāvēja olu tartes. Virspusē varēja redzēt karamelizēto brūnumu — tas uzreiz pasaka: “jā, šis ir tikko cepts”.

Šis ir pain au chocolat, slāņi tur bija salikti ļoti cieši. Iekšā šokolāde, un pēc tumšā toņa es iedomājos, ka garša būs izteikta un bagātīga.

Kruasāna iekšpusē bija sarullēts zaļš pildījums. Es pat īsti nezinu, kas tieši tur bija, bet tas spīdums un “tikko no krāsns” sajūta bija tik izteikta, ka gribējās skatīties vēlreiz.

Kukurūzas-majonēzes maizīte, plācenīši un interesanti varianti

Bekona maliņa, virsū daudz siera un kukurūzas, un vēl pētersīļi. Jau tikai pēc izskata var just, ka tā būs patīkami sāļa un “ļoti ēdama”.

Plācenītis ar mellenēm un kukurūzu — interesanta kombinācija. Virsū pūdercukurs, un mellenes izskatījās tādas apaļas un sulīgas.

Maizīte ar melnu mīklu, virsū rukola un ķirštomātiņi. Melnā mīkla vizuāli izskatījās diezgan unikāli, tāpēc arī piesaistīja.

Sāls maizīšu sērija — viss vienā vietā

Sāls maizīte ar melno sezamu. Virspusē redzami balti sāls kristāli un arī slāņojums ir izteikts. Tā kā mīkla ir tumša, izskatās ļoti īpaši.

Koka paplātē sāls maizīšu bija pilns. Virsma spīdēja, un sāls “mirdzēja” — tiešām tāda svaigi cepta sajūta.

Redzi zīmīti “Plain Soft Bread”? Sāls maizītes bija saliktas koka kastē, un visas izskatījās apaļīgas, glītas un ļoti kārdinošas.

Mokas sāls maizīte un šokolādes sāls maizīte

Šī ir “mokas sāls maizīte”. Mīkla bija violetīgā tonī, virsū sāls, un vienai maizītei varēja redzēt dzeltenīgu iekšpusi. Krāsa bija tik interesanta, ka uzreiz piesaistīja skatienu.

Brūna mīkla un nedaudz redzama dzeltenīga iekšpuse. Izskatījās pēc šokolādes mīklas, slāņojums bija ļoti skaidrs, un virsma atkal spīdēja.

Godīgi sakot, maizīšu bija vēl daudz vairāk. Kruasāni, tartes, maizes klaipi, sendviči, kūkas — izvēle tiešām milzīga. Bet, ja es rādītu katru vienu, ieraksts kļūtu pārāk garš, tāpēc (ar nelielu nožēlu) apstāšos te. Ja gribas vairāk, var apskatīt kafejnīcas info sadaļu apakšā — tur var redzēt vēl dažādus variantus.

Vietas pie loga kafejnīcas iekšpusē

Gar lielo stikla logu bija izkārtoti galdi vienā garā līnijā. Koka krēsli ar spilventiņiem, un ārā jau redzama terase. Dabīgās gaismas ir tik daudz, ka dienas laikā te noteikti ir ļoti patīkami. Pāreja no maiznīcas zonas uz iekšpusi ir plata, griesti augsti, tāpēc nav nekādas “saspiestības” sajūtas. Arī attālumi starp galdiem ir dāsni, tāpēc var sēdēt mierīgi.

Galvenā sēdvietu zona un interjers

Aiz maiznīcas, ieejot dziļāk, atveras milzīga galvenā sēdvietu zona. Augsti griesti un stikla sienas, pa kurām iekšā līst dabīgā gaisma — atvērtības sajūta bija vienkārši traka. Baltie galdi un krēsli ir izkārtoti brīvi, un ir arī lielie galdi, tāpēc šķita, ka te mierīgi var sēdēt arī kompānijas. Ir stūrītis, kur no griestiem karājas augi, un visur pa malām stāv podaugi, tāpēc brīžiem sajūta kā nelielā botāniskajā dārzā, nevis tikai kafejnīcā. Svētkos cilvēku bija maz, tāpēc telpa izskatījās vēl plašāka, bet darba dienās, manuprāt, te varētu būt diezgan pilns.

Āra terases sēdvietas

Ejot kafejnīcā tālāk uz aizmuguri, iznāc uz āra terasi. Ēkas vidus ir atvērts, tāpēc debesis ir tieši virs galvas, un zem stikla jumta saules gaisma krīt iekšā ļoti skaisti. Baltie galdi un krēsli ir izkārtoti plaši, ir arī dīvānu vietas, tāpēc var sēdēt ērti. Bet tagad ir ziema, un ārā sēdēt ir mazliet par aukstu. Kad paliks siltāks, es gribu atbraukt vēlreiz un sēdēt tieši uz terases — tas noteikti būs super. Lai gan tā ir “ārā”, jumts ļauj baudīt gaismu, bet pasargā no vēja.

Kopsavilkums par Ean Terrace Cafe apmeklējumu

Ean Terrace Cafe Čhondžu — iegriezos Seollal rītā, un vieta mani iepriecināja vairāk, nekā gaidīju. Tā ir liela maizes kafejnīca ar milzīgu konditorejas izvēli, tāpēc tiem, kam patīk maizītes, tā būs kā paradīze. Īpaši forša bija sāls maizīšu sērija — klasiskā, mokas un šokolādes varianti, izvēle tiešām plaša. Sēdvietu ir daudz, gaisma ir lieliska, un dienā te noteikti var izbaudīt mierīgu kafijas brīdi. Ir arī āra terase, tāpēc, kad laiks būs labs, es gribu atbraukt vēlreiz. Svētkos bija patīkami tukšs un varēja visu mierīgi izstaigāt, bet darba dienās, šķiet, te būs diezgan daudz cilvēku. Ja Čhondžu meklē lielu maizes kafejnīcu, šī ir vieta, kur aizbraukt — domāju, ka nenožēlosi.

Šis ieraksts sākotnēji tika publicēts vietnē https://hi-jsb.blog.